pierūgt
pierūgt parasti 3. pers., -rūgst, pag. -rūga; intrans.
1.Rūgstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriAbra pierūgusi pilna ar mīklu.
- Abra pierūgusi pilna ar mīklu.
- pārn. Viņa maz runā par sevi, bet, ja ko pasaka, tad katrs vārds kā pierūdzis ar sāpēm.
2.Pārklāties no iekšpuses ar ko rūgstošu (par trauku).
PiemēriPierūdzis trauks ar netīrumiem.
- Pierūdzis trauks ar netīrumiem.
Avoti: 6-2. sējums