Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieraut
pieraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPieraut grožus.
1.1.Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa).
Piemēri..ceļgalus zodam pierāvis, rokām kāju stilbus aptvēris, mēģināju sasildīties.
2.Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPieraut daudz ābolu.
2.1.Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
PiemēriKurvi pieraut pilnu ar plūmēm.
Avoti: 6-2. sējums