Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pieraut
pieraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPieraut grožus.
  • Pieraut grožus.
  • Pieraut bērnu sev klāt.
  • Jātnieks pierāva pavadu, un zirgs, salēcies uz pakaļkājām, apstājās.
  • ..Ģelzis satver Reiņa žaketes atlokus un pierauj viņu sev tik tuvu, ka pieres gandrīz saskaras.
  • Bramanis.. pierāva bļodu tuvāk, ar nazi smalstīja biezāko gaļas šķēli.
1.1.Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa).
Piemēri..ceļgalus zodam pierāvis, rokām kāju stilbus aptvēris, mēģināju sasildīties.
  • ..ceļgalus zodam pierāvis, rokām kāju stilbus aptvēris, mēģināju sasildīties.
  • Suns.. kaunīgi pierāva asti un negribīgi nolikās uz istabas lielā paklāja.
2.Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPieraut daudz ābolu.
  • Pieraut daudz ābolu.
2.1.Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
PiemēriKurvi pieraut pilnu ar plūmēm.
  • Kurvi pieraut pilnu ar plūmēm.
Avoti: 6-2. sējums