Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piere
piere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam). Galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam).
PiemēriAugsta piere.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) slapju pieri (arī galvu, muguru).
2.bot. Sarucis stumbrs, uz kā virsmas attīstās lapas.
PiemēriMiza [burkānam].. oranža, ar zaļganu pieres daļu.
3.Gata, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
PiemēriSijas piere.
3.1.Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
Piemēri..āmura pierei jābūt paralēli naglas galvas plaknei, pretējā gadījumā nagla lieksies.
4.Virsotne, stāvākā vieta (piemēram, kalnam, pauguram).
PiemēriKalna piere.
5.Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
Piemēri«Tā, tā, tā...» klusi dudina pieguļnieku Mārcis, tad iespļauj rokās un atvēzējies cērt Lielajam akmenim tieši pa pieri.
Stabili vārdu savienojumiAuna piere.
Avoti: 6-2. sējums