pieredze
pieredze -es, s.; parasti vsk.
1.filoz. Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
Piemēri..Kants pasludināja, ka telpa un laiks nenāk no pieredzes, bet ir apriori un transcendentāli.
2.Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
PiemēriPagātnes pieredze.
2.1.Tas, kas ir bijis, noticis. Tas, kas ir pārdzīvots, izjusts.
PiemēriPersoniskā pieredze.
Avoti: 6-2. sējums