pieredzēt
pieredzēt -redzu, -redzi, -redz, pag. -redzēju; trans.
1.Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
PiemēriPieredzēt daudz grūtību.
- Pieredzēt daudz grūtību.
- «Cilvēks mūžā pieredz gan daudz laba, gan slikta, bet tas viss nepavisam nav tūdaļ jādara ļaužu prātiem zināms.»
- Kas viss nav pieredzēts garu garajos gados!
- Iemeties gultā, Ģirts piespieda rokas pie pieres. Galva dūca no šodien pieredzētā un dzirdētā.
- pārn. Daudz šis pelēkais akmens pieredzējis savā sirmajā mūžā.
1.1.Kļūt, piemēram, par nozīmīga notikuma aculiecinieku vai dalībnieku. Sagaidīt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
PiemēriPieredzēt karu.
- Pieredzēt karu.
- «Gan es līdz sava mūža beigām vēl pieredzēšu, ka Vīranauda kļūst ne tikai par kapteini,» tēvs nosaka.
- Bērnus viņa netika pieredzējusi, kaut gaužām bija gribējusi.
1.2.divd. formā: nepieredzēts, arī nav pieredzēts Tāds, kas līdz šim nav redzēts, novērots.
PiemēriAglonas ļaudis priecājas.. par nekad nepieredzēto ražu savu dzimto ezeru krastmalās.
- Aglonas ļaudis priecājas.. par nekad nepieredzēto ražu savu dzimto ezeru krastmalās.
- «Šodien jauks laiks.» - «Brīnišķīgs. Tāds augusta sākumā sen nav pieredzēts.»
Avoti: 6-2. sējums