Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piesēdēt
piesēdēt -sēžu, -sēdi, -sēž, arī -sēdu, -sēdi, -sēd, pag. -sēdēju
1.intrans. Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
Piemēri..šo priekšmetu pa pusstundai dienā biju pamācījies vasaras brīvlaikā. ..Atlikušajā nedēļā piesēdēju stingrāk un eksāmenu nokārtoju.
  • ..šo priekšmetu pa pusstundai dienā biju pamācījies vasaras brīvlaikā. ..Atlikušajā nedēļā piesēdēju stingrāk un eksāmenu nokārtoju.
  • Viņa piesēdēs [lāpīdama] lieku pusstundu, un atkal krekls būs velkams mugurā.
2.trans. Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
Piemēri«Ko nu tā piesēdēsi, kad darba apkārt vai cik?»
  • «Ko nu tā piesēdēsi, kad darba apkārt vai cik?»
3.intrans. Piesēsties2.
Piemēri«Piesēdiet!» mājastēvs norādīja uz solu pie galda.
  • «Piesēdiet!» mājastēvs norādīja uz solu pie galda.
Avoti: 6-2. sējums