piesaule
piesaule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
No vēja aizsargāta, saulaina vieta.
Piemēri..aitas sāka atgulties piesaulē..
- ..aitas sāka atgulties piesaulē..
- Tītarmāte ar mazuļiem gozējās piesaulē jasmīnkrūma tuvumā..
- ..pusdienas laikā no jumtiem lāstekas krīt gan piesaulē, gan ēnainās vietās.
- pārn. Vai nav par daudz miermīlīgas piesaules mūsu literatūrā? Ir jau jauki dažkārt pasēdēt tādā piesaulītē, bet pienāk stunda, kad tu jūti - «miers kā smiltis grauž».
Avoti: 6-2. sējums