Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piesis
piesis -ša, v.
1.Smails ragveida (dažu putnu) kāju izaugums.
PiemēriPie dārza sētiņas piesaulē.. gozējas vecais gailis. Viņa.. kāju pieši gari, līki kā kāši.
  • Pie dārza sētiņas piesaulē.. gozējas vecais gailis. Viņa.. kāju pieši gari, līki kā kāši.
2.Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
PiemēriVīrceļu ziedam ir piesis, kurā sakrājas nektārs.
  • Vīrceļu ziedam ir piesis, kurā sakrājas nektārs.
  • Krešu vainaglapām apakšējā daļā ir pagarinājums, ko sauc par piesi.
3.Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai.
PiemēriPēc acumirkļa priekšsēdētājs jau sēdēja zirga mugurā. «Aidā!» viņš nokliedza un tramīgā lopa sānos iespieda piešus.
  • Pēc acumirkļa priekšsēdētājs jau sēdēja zirga mugurā. «Aidā!» viņš nokliedza un tramīgā lopa sānos iespieda piešus.
  • Viņu sarunu pārtrauca. Piešiem strinkšinādams, ienāca pats komandants..
4.tehn. Smails, tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur).
PiemēriKāpurķēdes piesis.
  • Kāpurķēdes piesis.
  • Riteņa piesis.
  • Statīva piesis.
Avoti: 6-2. sējums