pieskarties
pieskarties -skaros, -skaries, -skaras, pag. -skaros; refl.
1.Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriEduards ar pirkstu galiem pieskārās biezam kristāla augļu traukam..
1.1.Tikt pievirzītam tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) — par ķermeņa daļām.
Piemēri..Edžiņa pierei pieskārās mātes cietā, sastrādātā roka.
1.2.Nonākt saskarē (ar ko) — par priekšmetiem.
Piemēri..lidmašīnas riteņi pieskārās betona skrejceļam.
1.3.Paņemt un nedaudz apēst.
PiemēriĒdienam, ko noteiktajās reizēs ienes sanitāres, [slimnieki] tikko pieskaras. Daudz, ja pamēģina pāris karošu viras..
1.4.pārn. Skarot (ko), iedarboties (uz to), arī pārveidot (to).
PiemēriZeme te patiešām bija cieta. Droši vien tai nekad nebija pieskāries arkla lemesis.
1.5.pārn. Nonākt saskarē (piemēram, ar darbu, darbību).
PiemēriUn tur.. Zirņa vedekla, kas diez vai kad pie darba pieskārusies, tik balta tā liekas...
1.6.pārn. Darīt pāri (kādam).
Piemēri«Ja tie būs uzdrīkstējušies tev pieskarties, vecotēv, viņi dārgi, dārgi par to samaksās.»
2.Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
PiemēriZīmējumā taisne pieskaras riņķa līnijai.
3.Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
Piemēri..šo lugu parasti tikai garāmejot esam pieminējuši, skolās tai tikai ar nedaudziem teikumiem pieskārāmies.
Avoti: 6-2. sējums