pieslaucīt
pieslaucīt -slauķu, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Slaukot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPieslaucīt gružus pie plīts.
1.1.Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
PiemēriPieslaucīt spaini ar gružiem.
2.Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
PiemēriViņa tīšām vilcinās, pieslauka virtuvē grīdu..
3.Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
PiemēriŠī ceremonija notiek bez pūtēju orķestra un asarām pieslaucītiem kabatas lakatiņiem.
Avoti: 6-2. sējums