Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pieslaucīt
pieslaucīt -slauķu, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Slaukot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPieslaucīt gružus pie plīts.
  • Pieslaucīt gružus pie plīts.
  • pārn. ..vējš pie sienas pieslaucījis apbrīnojami biezu atkritumu kārtu.
1.1.Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
PiemēriPieslaucīt spaini ar gružiem.
  • Pieslaucīt spaini ar gružiem.
  • Pieslaucīt kaktu pilnu mēsliem.
2.Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
PiemēriViņa tīšām vilcinās, pieslauka virtuvē grīdu..
  • Viņa tīšām vilcinās, pieslauka virtuvē grīdu..
3.Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
PiemēriŠī ceremonija notiek bez pūtēju orķestra un asarām pieslaucītiem kabatas lakatiņiem.
  • Šī ceremonija notiek bez pūtēju orķestra un asarām pieslaucītiem kabatas lakatiņiem.
  • Nikolajs.. slaucīja rokas nez no kurienes izrautā avīzes lapā un nezināja, kur pieslaucīto papīru nomest.
Avoti: 6-2. sējums