Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piesolīt
piesolīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Piedāvāt (ko saņemt, izmantot).
PiemēriPiesolīt brokastis.
1.1.intrans.
PiemēriViss.. bulvāris kā nosēts ar teltīm un būdām. Piesola, piedāvā, pat aiz svārku stūra nekautrējas paraustīt, lai nāk tik iekšā, lai pērk.
1.2.Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt).
PiemēriOrmaņi.. uzmācās lauciniekiem, piesolīdami viņus lēti aizvest pēc vajadzības.
2.Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
PiemēriKādā mazā kalnu sādžā viņiem piesolīja darbu: vienam pienotavā, otram.. par puisi.
2.1.Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
PiemēriPiesolīt atnākt ciemos.
Avoti: 6-2. sējums