piestāties
piestāties -stājos, -stājies, -stājas, pag. -stājos; refl.
1.Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā). Piestāt (1).
PiemēriIstabā ienācis, atbraucējs piestājas pie loga, zem kura zied viršu lauks.
1.1.Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
Piemēri..[pasažieris] bija iebāzis.. roku mēteļa sānu kabatā un meklēja naudu. Konduktors piestājās viņam blakus..
2.Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) — par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāt (2).
PiemēriTrolejbuss, kas piestājās Ļeņina ielas stūrī, bija patukšs.
3.parasti 3. pers. Pierimt (par parādībām dabā). Piestāt (3).
Piemēri..vējš piestājās, un laiks noskaidrojās.
3.1.Kļūt mazāk intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriDusmas piestājas.
4.novec. Iesaistīties darbā. Piestāt (5).
PiemēriGandrīz visu šo sezonu Vismunds nostrādāja pie kādas jaunceltnes. Kad to nobeidza, viņš piestājās pie jumtu darvotajiem, lai vēl ierautu līdz mācību gada sākumam..
5.novec. Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
Piemēri«Vai var pie jums uz kādu laiciņu piestāties? Nolikt lietas?»
Avoti: 6-2. sējums