piestātne
piestātne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Regulāras (transportlīdzekļu) apstāšanās vieta (parasti īpaši iekārtota).
PiemēriAutobusu piestātne.
- Autobusu piestātne.
- Upes piestātne.
- Peldošā piestātne.
- Trolejbuss nogriezās no galvenās satiksmes maģistrāles. Katrā piestātnē izkāpa daudzi, bet iekāpa vairs tikai daži.
- Šī ir viena no tām mazajām piestātnēm, kur vilcieni pietur pāris reižu dienā..
- Visgarām gar pilsētu ir kuģu piestātnes.. Te tiek pārkravātas visādas mantas gan no kuģiem, gan kuģos.
- pārn. Pienācis laiks, kad būvlaukumam jāatsakās kļūt par pagaidu piestātni gadījuma ļaudīm..
Avoti: 6-2. sējums