piesviest
piesviest -sviežu, -svied, -sviež, pag. -sviedu; trans.
1.Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
Piemēri..govis visas sāka nepacietīgi maut, raustīt saites un dīžāties, kamēr katrai piesvieda pa klēpim pureņu.
1.1.Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
Piemēri..viņš ar zēnisku kaismi piesvieda bises laidi pie krunkainā vaiga, tēmēdams vientuļai vārnai..
1.2.Strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus).
Piemēri..pamāja, lai brauc, un vēl piesvieda roku pie cepures.
2.Sviežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri). Piemest (2).
PiemēriPiesviest bedri ar žagariem.
2.1.Strauji piepildīt (ko).
Piemēri..nāca prāvs vilnis un, piesviedis laiviņu pilnu ar ūdeni, apgāza to.
3.Sviežot papildināt (kā daudzumu). Piemest (3).
PiemēriLai dežurants laikus piesviež jaunas pagales ugunij! Nakts būs salta.
4.Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piesvaidīt (1).
PiemēriPiesviest grīdu.
4.1.intrans.
PiemēriSētniece iznāk sētsvidū un sāk sodīties, kādi netīreļi gan šai mājā mīt, soli tu nevari paspert, visur piesviests un piemētāts.
5.sar. Iedot, piešķirt (ko) papildus. Piemest (5).
PiemēriPie manas algas rudeņos.. piesviež pa liekam latam.
6.sar. Piesūtīt, norīkot papildus (piemēram, palīgspēkus).
PiemēriTikai automašīnu rūkoņa liecināja, ka pretējā puse neguļ, piesviež munīciju un papildu spēkus.
7.sar. Strauji piebilst.
PiemēriPiesviest pa vārdam pie teiktā.
Avoti: 6-2. sējums