Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piesūkties
piesūkties -sūcos, -sūcies, -sūcas, pag. -sūcos; refl.
1.parasti 3. pers. Sūcoties (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriČetrus nelielus akmeņus Mārtiņš.. bij izcēlis malā. Dobes tūliņ piesūcās brūnas kūdras putras pilnas.
2.parasti 3. pers. Kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.).
PiemēriApģērbs piesūcās ar mitrumu.
2.1.Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
Piemēri..apģērbs piesūcas ar ēdienu smaržām..
3.parasti 3. pers. Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriJa ērce piesūkusies pie ādas, tā jānoņem ļoti uzmanīgi.
4.parasti 3. pers.; trans. Sūcot uzņemt barību lielākā daudzumā (parasti par kukaiņiem).
PiemēriAsinis piesūkusies [dunduru] mātīte, kas dzīvo apmēram mēnesi uz augu stublājiem, izdēj līdz tūkstotim olu.
5.sar. Piedzerties.
PiemēriTā piesūcies, ka vairs nesajēdz, ko runā.
Stabili vārdu savienojumiPiesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle).
Avoti: 6-2. sējums