pietūkt
pietūkt -tūkstu, -tūksti, -tūkst, pag. -tūku; intrans.
1.Tūkstot palielināties apjamā (parasti par ķermeņa daļu).
Piemēri..no raudāšanas viņai apsarka acis un pietūka seja..
- ..no raudāšanas viņai apsarka acis un pietūka seja..
- Tikai tagad viņš ievēroja drauga ausis: kādas tās milzīgas, pietūkušas un atkārušās..
- Ja kājas vakaros ļoti nogurušas, smagas, pietūkušas, labi palīdz pelde pārmaiņus siltā un aukstā ūdenī.
- pārn. ..tumši guldza ūdeņu pietūkušās upes.
- pārn. Reizēm uzspīdēja saule, bet brīžiem aiz meža uzvēlās pietūcis mākonis..
1.1.parasti divd. formā: pietūcis; sar. Kļūt tādam, kam seja tūkstot palielinās apjomā.
Piemēri..Vārna-Vārtiņš stāvēja, sāniski bufetei piezvēlies, vēl no pagājušās nakts pietūcis un sarkanām acīm.
- ..Vārna-Vārtiņš stāvēja, sāniski bufetei piezvēlies, vēl no pagājušās nakts pietūcis un sarkanām acīm.
Avoti: 6-2. sējums