pietecēt1
pietecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrans.
1.Tekot, plūstot pievienoties (pie kā, kam klāt) – parasti par šķidrumu.
Piemēri..nav nemaz jāraksta romāns par mīlestību, pietiek, ja apraksta divas lietus lāses, kas uz stieples pietek klāt viena otrai un tad abas reizē nokrīt zemē, lai mūžam paliktu kopā.
- ..nav nemaz jāraksta romāns par mīlestību, pietiek, ja apraksta divas lietus lāses, kas uz stieples pietek klāt viena otrai un tad abas reizē nokrīt zemē, lai mūžam paliktu kopā.
- Kur ūdens daudz, tur ūdens pietek.
- pārn. Cerams, ka atraisītais tautas jaunrades gars.. šalks Daugavas plašumā un neiznīcībā, pietekot klāt arvien jaunām.. mākslinieciskās pašdarbības straumēm.
2.Tekot, plūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriPagrabs pietecējis pilns ar ūdeni.
- Pagrabs pietecējis pilns ar ūdeni.
Avoti: 6-2. sējums