Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pieturis
pieturis -ra, v.
Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
PiemēriTurēdamies aiz pieturiem uz [orbitālās] stacijas ārējā apšuvuma,.. [kosmonauts] lēnām virzījās uz priekšu.
  • Turēdamies aiz pieturiem uz [orbitālās] stacijas ārējā apšuvuma,.. [kosmonauts] lēnām virzījās uz priekšu.
  • Arī kapteinis.. Lī Grehems, daudz neuztraukdamies, saķēra pieturus un uzrāpās uz klāja.
Avoti: 6-2. sējums