Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pievadīt
pievadīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPamazām, kā pa slidenu vietu iedams, viņš mani pievadīja pie vaļējām klētsdurvīm..
1.1.Vadot (transportlīdzekli), pievirzīt (to pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriRaims, pievadīdams kuģi tīkliem, tik enerģiski ņēmās pa stūres māju, ka vai visu logeru gāza apkārt.
2.Virzot (piemēram, vielu, enerģiju) pa attiecīgām iekārtām, ietaisēm, panākt, ka (tā) sasniedz (noteiktu objektu).
PiemēriPievadīt rūpnīcai dabas gāzi.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu).
PiemēriAr uzturu pievadīt organismam minerālvielas.
3.Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
PiemēriPievadīt telefona līniju ciematam.
Avoti: 6-2. sējums