piezēģelēt
piezēģelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
1.Piebūrāt.
PiemēriJahta piezēģelē pie krasta.
1.1.pārn. Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriNo otras puses piezēģelē saimniece.
Avoti: 6-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi