pigmentēt
pigmentēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.parasti 3. pers.; biol. Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
PiemēriUltravioletais starojums pigmentē ādu.
2.Jaukt ar pigmentiem (2), ievadīt pigmentus.
PiemēriPigmentēt fotokopiju.
Avoti: 6-2. sējums