pigmentēt
pigmentēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.parasti 3. pers.; biol. Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
PiemēriUltravioletais starojums pigmentē ādu.
- Ultravioletais starojums pigmentē ādu.
- Ja vasaras raibumu daudz un tie tumši pigmentēti, nepieciešamas ārstnieciskas procedūras kosmētikas kabinetā..
2.Jaukt ar pigmentiem (2), ievadīt pigmentus.
PiemēriPigmentēt fotokopiju.
- Pigmentēt fotokopiju.
- Pigmentēt vielu.
- No balti pigmentētas polivinilhlorīda masas izveido nepārtrauktu sloksni.
Avoti: 6-2. sējums