Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pijole
pijole -es, dsk. ģen. -ļu, s.; novec.
Vijole.
PiemēriVisur, kurp tas vasarā gāja, viņš ņēma savu pijoli līdzi.
  • Visur, kurp tas vasarā gāja, viņš ņēma savu pijoli līdzi.
  • Auguste: Atminu, kad tas Jūļa skuķis vēl bija pavisam mazs, bet tagad tāda dāma iztaisījusies - staigā ar pijoli rokā ka tāds spoks.
  • pārn. Trīs egļu svilpīši pijoles skaņoja..
Avoti: 6-2. sējums