piliens
piliens -a, v.
1.Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
PiemēriŪdens pilieni.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) piliens jūrā.
2.tikai dsk. Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu veidojumu skaita.
PiemēriDeguna pilieni.
3.parasti vsk. Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums. Lāse (2).
Piemēri«Man arī kāds piliens palika?» Un meitene strauji pieliecās [bišu] ligzdai,.. izcēla to no valgās zemes un ar lielajām, mīkstajām lūpām kāri iekodās kanniņās.
Avoti: 6-2. sējums