pilnīgums
pilnīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pilnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pilnība (1).
PiemēriSasniegt brieduma pilnīgumu.
2.Vispārināta īpašība → pilnīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pilnība (2).
PiemēriLai nodrošinātu lietas izskatīšanas ātrumu un pilnīgumu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt pēc.. apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas.
3.Vispārināta īpašība → pilnīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņi bija viena auguma, bet Elziņš plecīgāks, ar slieksmi uz pilnīgumu, veselīgu sejas krāsu.
4.Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
Piemēri..vajadzētu.. sieviešu un vīriešu apavu izmērus papildināt ar lielākiem pilnīgumiem.
Avoti: 6-2. sējums