pilngadība
pilngadība -as, s.; parasti vsk.
Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par pilsoņa pienākumu pildīšanu.
PiemēriSasniegt pilngadību.
- Sasniegt pilngadību.
- Jaunieši saņem pilngadības apliecības, veltes un ziedus.
- sal. Dzejā cilvēks ienāk tāpat kā pilngadībā - ienāk ar savu pasauli, savām domām, meklējumiem un jautājumiem.
Stabili vārdu savienojumiPilngadības svētki.
- Pilngadības svētki — Svētki, ko organizē sabiedriskās organizācijas jauniešiem, kas sasnieguši pilngadību.
Avoti: 6-2. sējums