pilnskanīgs
pilnskanīgs -ais; s. -a, -ā
pilnskanīgi apst.
1.Tāds, kas pastāv, izpaužas saskanīgā daudzveidībā, daudzpusībā.
PiemēriMāksla palīdz dzīvot, dara mūsu dzīvi pilnskanīgāku, apgaro mūs ar cildeniem mērķiem un ideāliem..
2.Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
PiemēriPilnskanīga balss.
Avoti: 6-2. sējums