pilsēta
pilsēta -as, s.
Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
PiemēriOstas pilsēta.
- Ostas pilsēta.
- Rūpniecības pilsēta.
- Provinces pilsēta.
- Pilsētas tautas deputātu padome.
- Pilsētas iedzīvotāji.
- Pilsētas ielas.
- Pilsētas centrs.
- Pilsētas transports.
- Pilsētas bibliotēkas.
- Pilsētas nomale.
- Dzīvot pilsētā.
- Izbraukt ārpus pilsētas.
- Lūk, iela pie ielas, nams pie nama - pilsēta plešas plašumā. Dzīvojamās ēkas, iestāžu nami, skolas, institūti, klubi, rūpnīcas, osta. Miljoniem cilvēku...
- Boloņa ir slavena universitātes pilsēta - te darbojas pati vecākā.. Eiropas universitāte..
- Abas [sievietes] bij ģērbušās vairāk pēc pilsētas modes..
- ..[skolā] atkārtojām pie lielās kartes pilsētas pie upēm, valstis un galvas pilsētas..
- Pilsētas tiesības Liepāja ieguva tikai 1625. gadā, kad tā kļuva par Kurzemes hercogistes galveno ostu.
- Pēc reformām Baltijas novada pilsētās vēlēja pilsētas domi, kura savukārt ievēlēja izpildu orgānu - pilsētas valdi.
Stabili vārdu savienojumiAtklāta pilsēta. Galvas pilsēta. Pilsētas dome.
- Atklāta pilsēta — Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- Galvas pilsēta — Galvaspilsēta.
- Pilsētas dome vēst. — Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- Pilsētas galva vēst. — Augstākā administratīvā persona pilsētā.
- Pilsētas skola vēst. — Vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
- Pilsētas tiesības — Tiesiska norma, kas piešķir pilsētai administratīvu autonomiju.
- Pilsētas tipa (arī pilsēttipa) apmetne — Pilsētapmetne.
- Pilsētas valde vēst. — Pilsētas domes izpildu orgāns.
Avoti: 6-2. sējums