Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pincete
pincete -es, dsk. ģen. -šu, s.
Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
PiemēriMetāla pincete.
Avoti: 6-2. sējums