pincete
pincete -es, dsk. ģen. -šu, s.
Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
PiemēriMetāla pincete.
- Metāla pincete.
- Paņemt ar pinceti injekcijas adatu.
- Māsu baltie stāvi slīdēja no medikamentu galdiņa pie ievainotā un atkal atpakaļ. «Skalpeli... šķēres... pincetes...» nesatricināmā mierā skanēja ķirurga balss.
- Skabargas, adatas un citus nelielus iedūrušos priekšmetus izvelk ar pincetes palīdzību..
Avoti: 6-2. sējums