pinkainis
pinkainis -ņa, v.
pinkaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Pinkains dzīvnieks.
PiemēriSkaļi riedami, mums pretī izskrēja divi pinkaini, vecais, pakurlais Belka un jaunais, sirdīgais Lācis.
2.niev. Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
Avoti: 6-2. sējums