pintiķis
pintiķis -ķa, v.; sar.
Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
Piemēri«Švauksts! Āksts! Vecais pintiķis! ..» Lipsts viņam gudroja jaunus un jaunus nonicinājumus.
- «Švauksts! Āksts! Vecais pintiķis! ..» Lipsts viņam gudroja jaunus un jaunus nonicinājumus.
- «Pintiķi, kaut sievas jūs pamestu!... Nu, ko tu guli?!» Juhans paspēja būt klāt visur, viņš darīja triju vīru darbu, bet arī tas bija par maz.
- ..rati dīvaini sazveļas uz sāniem, ritenis skaisti aizripo pa ceļu metrus piecdesmit... «Pintiķi tādi, uzgriežņi noskrūvējuši,» konstatē Lielais Jānis.
- pārn. Visu vakaru pēc tam viņš [kucēns pēc pēriena] nelīda laukā no būdas.. Par spīti visai Ilmas labināšanai, Pelēcītis pie bļodiņas negāja. «Skat, kāds pintiķis..» Ilma pie sevis nosmēja..
Avoti: 6-2. sējums