Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pirksts
pirksts -a, v.
1.Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem.
PiemēriSlaidi pirksti.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem.
1.1.Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
PiemēriNoadīt cimda pirkstu.
1.2.lok.: pirkstā, apst. nozīmē Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
PiemēriVilkt gredzenu pirkstā.
1.3.savienojumā ar apzīmētāju; pārn. Rīcība. Ietekme.
PiemēriSīmanis: Es jau redzu. Tas manas vecenes pirksts. Tā jau viena pati visu pasauli sagrābtu kā kāds amerikānis.
1.4.Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
PiemēriPieaugušiem abiniekiem ir divi pāri kāju, pie kam priekšējām ir četri, bet pakaļējām - pieci pirksti. Kāju pirkstiem nav nagu.
2.tehn. Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa. Arī tapa.
PiemēriKloķa pirksts.
Avoti: 6-2. sējums