pirksts | LLVV

pirksts

pirksts -a, v.

1.Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem.

PiemēriSlaidi pirksti.

Stabili vārdu savienojumi(Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem.

(Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem — Saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) — sar. Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
(Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) — sar. Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Iz)laist caur(i) pirkstiem — Neprast paturēt, izmantot.
(Iz)zīst (retāk (iz) sūkt) no pirksta — sar. Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
(Kādam) (pie)līp pie pirkstiem (arī pie nagiem) — sar. Saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) — 1. (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).2. (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Sa)turēt naudu pirkstos — Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) — sar. Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) — Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
Bāzt pirkstus (arī roku) ugunī — Ļoti riskēt.
Dieva pirksts — novec. Saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā — Runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
Ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams — Saka, ja ēd ar lielu patiku.
Garais pirksts — Rokas vidējais (trešais) pirksts.
Gari pirksti, arī gari (arī netīri) nagi — sar. Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
Ka (savus, retāk rokas) piecus (retāk desmit) pirkstus — sar. Ļoti labi (pazīt, zināt).
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) — Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
Kratīt pirkstu — Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
Laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā) — Izdot (naudu); izšķērdēt.
Lielais pirksts — (kājas) īkšķis.
Likteņa pirksts — sar. Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekme. Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
Ne ar pirkstu pamaisīt — sar. Saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt — Nekā nedarīt (ar ko, kur).
Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) — Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
Ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos — Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Otrais (arī trešais, ceturtais, piektais) pirksts — Pirksts, kas ir blakus īkšķim (otrajam, trešajam, ceturtajam pirkstam).
Palaist pirkstus (arī nagus) — 1.vienk. Izdarīt, parasti sīku, zādzību.2. Kauties.
Pielikt pirkstu pie lūpām — Tuvinot pirkstu, parasti savām, lūpām, likt kādam apklust, klusēt.
Pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez — sar. Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Pirksti deg — Saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
Pirmais pirksts — Īkšķis.
Rādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu) — sar. Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu. Ņirgāties, zoboties par kādu.
Rādīt ar pirkstu (arī ar roku) — Tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
Rādītāja (retāk rādāmais) pirksts — Rokas otrais pirksts. Rādītājpirksts.
Sadot pa pirkstiem — sar. Iesist. Arī nopērt.
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē — Izveidot dūri.
Skatīties (kādam) uz pirkstiem — Ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
Skatīties caur pirkstiem — Izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
Smērēt pirkstus — sar. Nonākt negodā, darot ko neatļautu.
Tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza — sar. Saka par ko ļoti garšīgu. Saka par ko ļoti patīkamu.
Trīs pirkstu kombinācija sar. — Piga.
Uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt — Saka par to, kas ir nelielā skaitā.
Uz katra pirksta (kādam) — sar. Saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā.
Velna pirksts — novec. Saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
Viens kā pirksts — Saka par vientuļu cilvēku.

1.1.Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.

PiemēriNoadīt cimda pirkstu.

1.2.lok.: pirkstā, apst. nozīmē Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).

PiemēriVilkt gredzenu pirkstā.

1.3.savienojumā ar apzīmētāju; pārn. Rīcība. Ietekme.

PiemēriSīmanis: Es jau redzu. Tas manas vecenes pirksts. Tā jau viena pati visu pasauli sagrābtu kā kāds amerikānis.

1.4.Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).

PiemēriPieaugušiem abiniekiem ir divi pāri kāju, pie kam priekšējām ir četri, bet pakaļējām - pieci pirksti. Kāju pirkstiem nav nagu.

2.tehn. Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa. Arī tapa.

PiemēriKloķa pirksts.

Avoti: 6-2. sējums