pirksts
pirksts -a, v.
1.Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem.
PiemēriSlaidi pirksti.
- Slaidi pirksti.
- Veikli pirksti.
- Līki pirksti.
- Sastrādāti pirksti.
- Pirksta locītava.
- Pirksta kauli.
- Pirkstu gali.
- Pirkstu nospiedums.
- Zīst pirkstu.
- Pamāt ar pirkstu.
- Brīdinoši pacelt pirkstu.
- Andrs atkal bij sagrābis saujā ievainoto pirkstu un turējās zobus sakodis..
- Plaukstas kauli.. iedalāmi trijās joslās: plaukstas pamata kaulos, delnas kaulos un pirkstu falangās.
- Sausi noslaucītas kājas ieziež ar barojošu krēmu un viegli pamasē virzienā no kājas pirkstiem uz papēdi.
- sal. Mīlestība ir silta kā saule, viņi dzīvos draudzīgi kā pirksti siltā cimdā.
- pārn. Tālumā šāva trasējošām lodēm. Gar pamalēm grābstījās prožektoru pirksti.
- Uzlaikojot apavus, uzmanība jāveltī tam, lai lielais pirksts neatspiestos pret apava purngalu.
- «Csst!» Kirils pieliek pirkstu pie lūpām. «Mākslinieki ir kā bērni, bet ar bērniem citādi nevar.»
- Saimnieks bij vienas rokas pirkstus savilcis dūrē..
- Cūku gani gaļu ēda, pirkstu galus laizīdami.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem.
- (Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem idioma — Saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
- (Ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) idioma — sar. Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- (Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) idioma — sar. Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (Iz)laist caur(i) pirkstiem idioma — Neprast paturēt, izmantot.
- (Iz)zīst (retāk (iz) sūkt) no pirksta idioma — sar. Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- (Kādam) (pie)līp pie pirkstiem (arī pie nagiem) idioma — sar. Saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) idioma — 1. (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).2. (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
- (Sa)turēt naudu pirkstos idioma — Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.
- Apdedzināt pirkstus (arī nagus) idioma — sar. Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
- Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) idioma — Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- Bāzt pirkstus (arī roku) ugunī idioma — Ļoti riskēt.
- Dieva pirksts idioma — novec. Saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
- Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā idioma — Runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
- Ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams — Saka, ja ēd ar lielu patiku.
- Garais pirksts — Rokas vidējais (trešais) pirksts.
- Gari pirksti, arī gari (arī netīri) nagi idioma — sar. Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
- Ka (savus, retāk rokas) piecus (retāk desmit) pirkstus idioma — sar. Ļoti labi (pazīt, zināt).
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) idioma — Ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- Kratīt pirkstu — Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- Laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā) idioma — Izdot (naudu); izšķērdēt.
- Lielais pirksts — (kājas) īkšķis.
- Likteņa pirksts idioma — sar. Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekme. Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām. Saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
- Ne ar pirkstu pamaisīt idioma — sar. Saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
- Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt idioma — Nekā nedarīt (ar ko, kur).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) idioma — Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos idioma — Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- Otrais (arī trešais, ceturtais, piektais) pirksts — Pirksts, kas ir blakus īkšķim (otrajam, trešajam, ceturtajam pirkstam).
- Palaist pirkstus (arī nagus) idioma — 1.vienk. Izdarīt, parasti sīku, zādzību.2. Kauties.
- Pielikt pirkstu pie lūpām — Tuvinot pirkstu, parasti savām, lūpām, likt kādam apklust, klusēt.
- Pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez idioma — sar. Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- Pirksti deg idioma — Saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
- Pirmais pirksts — Īkšķis.
- Rādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu) idioma — sar. Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu. Ņirgāties, zoboties par kādu.
- Rādīt ar pirkstu (arī ar roku) idioma — Tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
- Rādītāja (retāk rādāmais) pirksts — Rokas otrais pirksts. Rādītājpirksts.
- Sadot pa pirkstiem idioma — sar. Iesist. Arī nopērt.
- Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē — Izveidot dūri.
- Skatīties (kādam) uz pirkstiem idioma — Ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
- Skatīties caur pirkstiem idioma — Izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
- Smērēt pirkstus idioma — sar. Nonākt negodā, darot ko neatļautu.
- Tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza idioma — sar. Saka par ko ļoti garšīgu. Saka par ko ļoti patīkamu.
- Trīs pirkstu kombinācija sar. — Piga.
- Uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt idioma — Saka par to, kas ir nelielā skaitā.
- Uz katra pirksta (kādam) idioma — sar. Saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā.
- Velna pirksts idioma — novec. Saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
- Viens kā pirksts idioma — Saka par vientuļu cilvēku.
1.1.Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
PiemēriNoadīt cimda pirkstu.
- Noadīt cimda pirkstu.
1.2.lok.: pirkstā, apst. nozīmē Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
PiemēriVilkt gredzenu pirkstā.
- Vilkt gredzenu pirkstā.
1.3.savienojumā ar apzīmētāju; pārn. Rīcība. Ietekme.
PiemēriSīmanis: Es jau redzu. Tas manas vecenes pirksts. Tā jau viena pati visu pasauli sagrābtu kā kāds amerikānis.
- Sīmanis: Es jau redzu. Tas manas vecenes pirksts. Tā jau viena pati visu pasauli sagrābtu kā kāds amerikānis.
- ..skolmeistara pirksts no tiem lien laukā tik uzbāzīgi kā nevienā citā literatūras nozarē. Un dramatiskā forma didaktikai un moralizējošai pamācībai pati tā parocīgākā..
1.4.Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
PiemēriPieaugušiem abiniekiem ir divi pāri kāju, pie kam priekšējām ir četri, bet pakaļējām - pieci pirksti. Kāju pirkstiem nav nagu.
- Pieaugušiem abiniekiem ir divi pāri kāju, pie kam priekšējām ir četri, bet pakaļējām - pieci pirksti. Kāju pirkstiem nav nagu.
- ..pārlidojumā cieši pieskardamies laupījuma mugurai, piekūns to plēš ar pakaļējā pirksta nagu, un trieciena šokētais upuris krīt zemē.
- Atsevišķās spīļu daļas pieņemts apzīmēt šādi: visvairāk paplašinātā spīļu daļa - delna, atsevišķie pagarinātie izaugumi - pirksti.
2.tehn. Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa. Arī tapa.
PiemēriKloķa pirksts.
- Kloķa pirksts.
- Virzuļa pirksts.
- Klana pirksts.
- Pirksta frēze.
- ..resnākus celmus izrauj ar īpašām celmu raujamām mašīnām. ..Šās mašīnas galvenais darba orgāns ir 4 masīvi tērauda pirksti un rāmis.
- Labības kombainus ražo rūpnīcā, un šiem kombainiem ir tā saucamie pirksti jeb pīķi, kas paceļ labību.
- Līdz virsnieku namam ko braukt bija piecas minūtes, ne vairāk. Pa logu lodāja dreboši pilieni, vienmuļi staigāja tīrītajā pirksts.
Avoti: 6-2. sējums