pirmītējs
pirmītējs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
PiemēriPirmītējais prieks.
- Pirmītējais prieks.
- Pirmītējais īgnums.
- Pirmītējais apvainojums.
- Pirmītējais jautājums.
- Pirmītējā jautrība.
- Pirmītējā negaisa mākoņi.
- ..tagad visas bažas ir izgaisušas un pirmītējā vilšanās sajūta man pašam liekas savāda...
- Un kļūst žēl pirmītējās sarunas, rodas neapmierinātība ar paša teiktajiem vārdiem.
- ..traktors sāk strādāt.. - ne vēsts no pirmītējā klusuma, dzird tikai spalgu troksni..
- Roka locītavā sūrkstēja no pirmītējā belziena.
1.1.Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
PiemēriManai pirmītējai līdzbraucējai bija gadījies cits vedējs.
- Manai pirmītējai līdzbraucējai bija gadījies cits vedējs.
- «Vai nav kas pīpējams?» pēc sasveicināšanās un maza klusuma brīža pirmītējais muzicētājs ierunājās.
- ..jau mazliet iestiprinājušies, pie viņiem pienāca abi pirmītējie jaunieši.
1.2.Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
PiemēriLaborante nesapratusi pablenza Rijkurī, bet tas jau sniedza viņai pretī pirmītējo zīmi, kur bija ierakstīts - [labības] mitrums 17 procentu.
- Laborante nesapratusi pablenza Rijkurī, bet tas jau sniedza viņai pretī pirmītējo zīmi, kur bija ierakstīts - [labības] mitrums 17 procentu.
- Viņi iet pa pirmītējo ceļu.
1.3.pareti Tāds, kas tikko, nesen ir pagājis (par laikposmu). Iepriekšējais.
PiemēriViņa nemaz nešaubījās par savas rīcības pareizību. Pirmītējais vājuma bridis bija pārgājis, un viņa atkal zināja, kas jādara.
- Viņa nemaz nešaubījās par savas rīcības pareizību. Pirmītējais vājuma bridis bija pārgājis, un viņa atkal zināja, kas jādara.
Avoti: 6-2. sējums