pirmatnīgums
pirmatnīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pirmatnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pirmatnība (1).
PiemēriBet dabas pirmatnīgums tomēr izsauc [no pilsētas] ārā..
- Bet dabas pirmatnīgums tomēr izsauc [no pilsētas] ārā..
- ..tieši tādēļ, ka šis milzis [kalns] sēdēja meža vidū tik vientuļš un sadrūvējies, vēl spilgtāk bija uztverams tā savdabīgais skaistums, vēl spēcīgāk varēja izbaudīt pirmatnīguma sajūtu, ko radīja stāvās kraujas, tumstošie biezieni [biezokņi], aizmiglotās tāles..
2.Vispārināta īpašība → pirmatnīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pirmatnība (2).
Avoti: 6-2. sējums