pirmbūtne
pirmbūtne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Vissenākā, sākotnējā būtne.
PiemēriAtklāts vēl viens fakts, kurš liecina par labu hipotēzei, ka augi un dzīvnieki attīstījušies no kopīga pirmbūtņu tipa.
- Atklāts vēl viens fakts, kurš liecina par labu hipotēzei, ka augi un dzīvnieki attīstījušies no kopīga pirmbūtņu tipa.
- «Stādoties priekšā dievību, es domāju par mūžīgo, bezgalīgo un darbīgo pirmbūtni, kas viscaur piepilda mūžīgo un bezgalīgo telpu.»
Avoti: 6-2. sējums