Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pirmdīglis
pirmdīglis -ļa, v.
1.Dīglis.
PiemēriPirmdīgļa attīstība.
  • Pirmdīgļa attīstība.
  • pārn. Lai visu pasakām, lai saskaitām bez saudzēs.. Tas dzīves zudušās, tās nedzimušās audzes, Jau tālā pirmdīglī ar asu lodi dzeltās.
1.1.Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
PiemēriSūnas pirmdīglis.
  • Sūnas pirmdīglis.
  • Papardes pirmdīglis.
  • Staipekņiem, tāpat kā citiem paparžaugiem, novērojama paaudžu maiņa - no sporām izaug pirmdīgļi (protāliji), uz kuriem attīstās dzimuma paaudze, pēc apaugļošanās izaug jauns augs..
  • Sporas [sūnai], nokļuvušas mitrā augsnē, dīgst un izveido tievus, zarainus, zaļus paveidus: pirmdīgļus.
2.Pirmsākums, aizsākums. Pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
PiemēriRevolūcijas pirmdīglis.
  • Revolūcijas pirmdīglis.
  • Katrs panākums pirmdīglī dzimst partijas pirmorganizācijā - tur saklausa un atbalsta ierosmi..
  • Materiālos par gotisko katedrāļu celtniecisko tapšanu ir atrastas pašas vispieticīgākās skices, projekta pirmdīglis - ēkas plāns, pilonu šķērsgriezumi.
  • Kā no priedes čiekura sēkla Dīgst augsnē gaismas aklā, Tā skaņas pirmdīglis veikli Dzimst spīdīgas taures kaklā.
Avoti: 6-2. sējums