Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pirmreizējs
pirmreizējs -ais; s. -a, -ā
pirmreizēji apst.
1.Tāds, ko veic, kas notiek, noris, ir radies pirmo reizi.
PiemēriRepublikas saimniecībās ir veikta pirmreizējā skābo augšņu kaļķošana. Tagad katru gadu notiek atkārtota kaļķošana..
1.1.Vel nebijis.
PiemēriPameitas lomu režisors uzticēja Mirdzai Šmithenei. Visiem par lielu brīnumu - gaišajai, liriskajai Smithenei. Tas bija pirmreizējs uzdevums aktrises jaunradē. Te aktrisei bija iespēja atklāt savas personības būtību..
2.Pirmreizīgs1.
Piemēri..viņiem šī saskatīšanās nebij banāls dzejnieka izdomājums, bet gan īsta, pirmreizēja un liktenīga.
Avoti: 6-2. sējums