plācenis
plācenis -ņa, v.
No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
PiemēriArī tik tikko cepta maize uz paklāja sakrauta - kādi četri lieli un apaļi plāceņi..
- Arī tik tikko cepta maize uz paklāja sakrauta - kādi četri lieli un apaļi plāceņi..
- ..uz galdiņa neaiztikta stāvēja saimnieces ienestā kāpostu bļoda, vesels pusklaips maizes un divi griķu plāceņi.
- Stikla šķīvī sakārtotas dažādas sviestmaizes, bet galda vidū dzeltenbrūns, acīmredzot mājās cepts plācenis, ar riekstiem un cukuru apkaisīts.
- sal. «Paldies, paldies tev!» vēl priecīgāk nodimdēja otra [balss]. Pēc brīža atkal kā silts sestdienas plācenis naktssarga rokās iekrita - sirsnīgs paldies!
- pārn. Jājējam gluži blakus iznira nātnā seģenē ievīstījies augumiņš ar garu rīksti rokā, kājām siltā govju plācenī iekāpis.
Avoti: 6-2. sējums