plānum
plānum [plânum] apst.
Savienojumā ar adjektīva «plāns» formām vai apstākļa vārdu «plāni» izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu.
PiemēriPilnīgs bezvējš, debesis aizvilktas plānum plāniem mākoņu plīvuriem.
- Pilnīgs bezvējš, debesis aizvilktas plānum plāniem mākoņu plīvuriem.
Avoti: 6-2. sējums