Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plīvurpūce
plīvurpūce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Neliels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
PiemēriKā ļoti reti perētāji atsevišķās vietās republikas dienvidu daļā (Zemgales līdzenumā) sastopami arī mājas apogs.. un skaistā, zeltaini vai sudrabaini pelēkā plīvurpūce..
Avoti: 6-2. sējums