Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
placināt
placināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
PiemēriSākotnējās figūras rāda, ka meistara rokas uz sevi vēl īsti nepaļaujas. Vienai un tai pašai detaļai tās pieskārušās atkal un atkal, līdzinādamas, gludinādamas un placinādamas.
Avoti: 6-2. sējums