placināt
placināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
PiemēriSākotnējās figūras rāda, ka meistara rokas uz sevi vēl īsti nepaļaujas. Vienai un tai pašai detaļai tās pieskārušās atkal un atkal, līdzinādamas, gludinādamas un placinādamas.
- Sākotnējās figūras rāda, ka meistara rokas uz sevi vēl īsti nepaļaujas. Vienai un tai pašai detaļai tās pieskārušās atkal un atkal, līdzinādamas, gludinādamas un placinādamas.
- ..lielais mitruma daudzums un augu ķīmiskais sastāvs liek masu pastiprināti apstrādāt - placināt, smalcināt, ārdīt..
- Lai skābgraudus sagatavotu izēdināšanai, vajadzīgas tikai valču dzirnavas, kas tos placina.
- ..saule jau placināja sniegu..
- pārn. ..iespējami viskļūdīgākie pārpratumi - dažs sevi iedomājas par pasaules centru, cits varbūt pārāk zemu sevi placina.
- pārn. Saērcinātība un neziņa vienmēr ir placinājusi strādātprieku.
Avoti: 6-2. sējums