plaiksnīt
plaiksnīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
1.Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī plaiksnīties.
PiemēriNakts kā jau nakts: ir mēness spīd, Ir tālē rūsa plaiksnī..
- Nakts kā jau nakts: ir mēness spīd, Ir tālē rūsa plaiksnī..
- Pie debesīm virs jūras vēl plaiksnīja šaura blāzmas svītra, un Kriša prātā uzplaiksnīja tāda pati maza cerība, ka varbūt nekas ļauns nebūs noticis.
- Logi aizsalusi. Caur ledus puķēm plaiksnī iesārtens gaišums, un no tā tiek vēl vēsāk.
- pārn. Pāri gājienam tēva rokās Plaiksnī karoga sarkanā liesma..
1.1.Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
PiemēriRaķešu gaismā plaiksnī logu rūtis.
- Raķešu gaismā plaiksnī logu rūtis.
1.2.Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
PiemēriEksaminators ir pasīks, iesirms vīriņš ar jestrām acīm, kas sarunājoties plaiksnīt plaiksnī aiz viņa briļļu ovālajiem stikliem.
- Eksaminators ir pasīks, iesirms vīriņš ar jestrām acīm, kas sarunājoties plaiksnīt plaiksnī aiz viņa briļļu ovālajiem stikliem.
1.3.pārn. Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
PiemēriAcis stīvi urbās griestos, un cauri drudža kvēlei tajās plaiksnija izbailes.
- Acis stīvi urbās griestos, un cauri drudža kvēlei tajās plaiksnija izbailes.
- ..Kāda apņēmība, Kādas skumjas tiem acīs plaiksnī.
- Aktiera sejā vēl plaiksnīja tā brīža [ceļojuma iespaida] aizrautība.
Avoti: 6-2. sējums