plaiksnīt
plaiksnīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
1.Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī plaiksnīties.
PiemēriNakts kā jau nakts: ir mēness spīd, Ir tālē rūsa plaiksnī..
1.1.Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
PiemēriRaķešu gaismā plaiksnī logu rūtis.
1.2.Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
PiemēriEksaminators ir pasīks, iesirms vīriņš ar jestrām acīm, kas sarunājoties plaiksnīt plaiksnī aiz viņa briļļu ovālajiem stikliem.
1.3.pārn. Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) — par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
PiemēriAcis stīvi urbās griestos, un cauri drudža kvēlei tajās plaiksnija izbailes.
Avoti: 6-2. sējums