plakne
plakne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.mat. Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
PiemēriParalēlas plaknes.
- Paralēlas plaknes.
- Simetrijas plakne.
- Planimetrijā pēta figūras, kas atrodas vienā un tajā pašā plaknē. Katras šāda veida figūras visi punkti pieder pie plaknes, tāpēc tādas figūras sauc par plaknes figūrām jeb plakanām figūrām.
- Viņi [grafiķi] gandrīz pilnīgi atsacījušies no tēlojuma trijdimensiju vidē un cenšas savas idejas reducēt uz plakni, to ārkārtīgi bagātinot un komplicējot.
Stabili vārdu savienojumiHorizonta plakne. Plaknes kvadrants.
- Horizonta plakne — Plakne, kas ir perpendikulāra vertikālai līnijai.
- Plaknes kvadrants — Plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
2.Virsma (piemēram, priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma. Arī skaldne.
PiemēriJumta plakne.
- Jumta plakne.
- Zāģa plakne.
- Kristālu daudzskaldņus ierobežo plaknes jeb skaldnes. Līniju, kurā krustojas plaknes, sauc par šķautni.
- Uz sienu plaknēm ar līmes un ģipša palīdzību var izveidot dažādu fakturējumu..
Avoti: 6-2. sējums