Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
planetārijs
-a, v.
1.Projekcijas aparāts, ar ko uz kupolveida ekrāna demonstrē debess. Ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli.
PiemēriPlanetārijs imitē Saules un Mēness aptumsumu, zvaigžņu lietu un polārblāzmu.
2.Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
PiemēriApmeklēt planetāriju.
Avoti: