Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plankumainība
plankumainība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAuduma plankumainība.
2.bot. Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
PiemēriNo slimībām mārrutkus visbiežāk bojā lapu plankumainība..
Avoti: 6-2. sējums