plastika
plastika -as, s.
1.parasti vsk. Tēlotājā mākslā — telpisku, apjomīgu darbu veidojums. Arī tēlniecība, skulptūra.
PiemēriKoka plastika.
1.1.Telpiskums, apjomīgums (parasti tēlotājas mākslas darbam).
PiemēriIr iespējams apgaismot priekšmetu tā, lai gaismas stari sevišķi izceltu rotājuma plastiku, līdz ar to radot iespaidīgu gaismas un ēnu rotaļu..
2.parasti vsk. Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums. Arī kustību izveides paņēmienu kopums.
PiemēriDejas plastika.
3.parasti vsk. Plastiskums1.
PiemēriDominējošā interese par māla dabisko plastiku dod šī [sešdesmito gadu otrās puses] perioda keramikā bagātu un interesantu darbu klāstu.
4.Plasts1.
Piemēri..celtniecībā un mašīnbūvē arvien vairāk lieto jauna tipa sintētiskas vielas - stiegrotu plastiku.
5.parasti vsk.; med. Ķermeņa formu, funkciju ķirurģisks atjaunojums vai uzlabojums.
PiemēriĀdas plastika.
Avoti: 6-2. sējums