Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
platmugurains
platmugurains -ais; s. -a, -ā
Tāds, kam ir plata mugura (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPlatmugurains zirgs.
  • Platmugurains zirgs.
  • Prokurors Nāts iedomājās savas sievas plato muguru, tuklos, gredzenotos pirkstus.., atminējās reiz slaiko studenti, un instinktīvs naids modās viņam pret to tur platmuguraino sievieti.
Avoti: 6-2. sējums